Administratīvā apgabaltiesa ir apmierinājusi SIA “TV Rain” pieteikumu un atzinusi par prettiesisku Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (turpmāk – padome) 2022. gada 6. decembra lēmumu, ar kuru “TV Rain” izsniegtā apraides atļauja tika anulēta.
Apgabaltiesa pārbaudīja, vai padomes konstatētie pārkāpumi SIA “TV Rain” darbībā – gan katrs atsevišķi, gan kopumā – apstiprina padomes secinājumu par SIA “TV Rain” darbības radīto apdraudējumu valsts drošībai.
Izvērtējot lietā konstatētos faktiskos apstākļus un sniegtos paskaidrojumus, apgabaltiesa nepievienojās padomes secinājumam, ka SIA “TV Rain” rīcība, nenodrošinot valodas celiņu latviešu valodā, būtu uzskatāma par klaju normatīvo prasību ignorēšanu un attieksmes demonstrējumu pret Latvijas valsti vai tās pamatvērtībām. Pēc apraides atļaujas saņemšanas SIA “TV Rain” ir veikusi konkrētus pasākumus, lai pakāpeniski nodrošinātu raidījumu pieejamību valsts valodā. Apgabaltiesa ņēma vērā SIA “TV Rain” sniegtos paskaidrojumus par ārkārtas apstākļiem, kādos tā uzsāka darbību Latvijā – bez tehniskās bāzes un atbilstošas infrastruktūras. Minētie apstākļi objektīvi varēja ietekmēt televīzijas kanāla spēju nekavējoties izpildīt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteiktās tehniskās prasības attiecībā uz valodas celiņa nodrošināšanu. Apgabaltiesa atzina, ka lietā nav rodams apstiprinājums padomes apgalvotajam, ka SIA “TV Rain” rīcība, neieviešot valodas celiņu, būtu vērtējama kā ļaunprātīga un klaja normatīvo prasību neievērošana. Padomes secinājumi par iespējamo sabiedrības apdraudējumu krīzes situācijās, apgabaltiesas ieskatā, arī nebija pietiekami juridiski pamatoti.
Padomes 2022. gada 12. oktobra pārbaudes ziņojumā norādīts, ka vismaz vienā raidījumā ar atkārtojumiem (kopā četri gadījumi) tika izplatītas Eirāzijas kontinenta daļu kontūrkartes, kurās Krimas pussala ir ietonēta kā Krievijas Federācijai piederoša teritorija. Tādējādi auditorijai tiek reflektēta Krimas pussalas aneksijas leģitimitāte, graujot Ukrainas teritoriālo integritāti. Apgabaltiesa norādīja, ka var piekrist padomes viedoklim, jo konkrētajos ģeopolitiskajos apstākļos īpaši sensitīvi jautājumi atspoguļojami, ievērojot visaugstākos precizitātes standartus. Vienlaikus apgabaltiesa par pamatotiem uzskatīja pretargumentus, ka konkrētajā sižetā Eirāzijas kartes attēlojums bija tikai fona elements un tam nebija nekāda ģeopolitiska konteksta, kas varētu skart Ukrainas teritoriālās vienotības aspektu.
Apgabaltiesa uzskatīja, ka lēmumam SIA “TV Rain” ēterā turpmāk nerādīt sižetus, kas nav savlaicīgi iesniegti pirms raidlaika, ir nozīme konkrētās lietas apstākļos, jo minētais lēmums vērsts uz to, lai nepieļautu vai maksimāli novērstu turpmākajā darbībā identificētās kļūdas, kas liecina par medija redakcionālo atbildību.
Izvērtējot padomes lēmumā norādīto saistībā ar raidījumos izskanējušo izteikumu “mūsu armija”, apgabaltiesa atzina, ka šis izteikums nav vērtējams atrauti no tā lietojuma konteksta, sižeta uzbūves un žurnālistikas izteiksmes līdzekļiem. Elektroniskā plašsaziņas līdzekļa veidotais saturs bija adresēts auditorijai, kuras lielākā daļa ir Krievijas Federācijas pilsoņi, un arī žurnālists ir šīs valsts pilsonis. Šādā kontekstā lietotais vietniekvārds “mūsu” attiecībā uz Krievijas Federācijas bruņotajiem
spēkiem nav interpretējams kā solidarizēšanās ar šo spēku rīcību vai to glorificēšana, bet gan kā retorisks paņēmiens, kura mērķis ir uzrunāt auditoriju, akcentējot tās līdzatbildību par notiekošo karu. Vērtējot raidījumos lietoto izteicienu “mūsu armija” to saturiskajā kontekstā, apgabaltiesa atzina, ka šie izteikumi nav interpretējami kā atsauce uz Latvijas bruņotajiem spēkiem. Apgabaltiesas ieskatā saprātīgam un kritiski domājošam skatītājam nevarētu rasties šāda asociācija, jo visa raidījuma tematika un izklāsts skaidri norāda uz Krievijas Federāciju un tās īstenoto militāro agresiju. Padome lēmumā vērtēto izteikumu saturu analizējusi fragmentāri un atrauti no to faktiskā lietojuma, kā arī nav ņēmusi vērā raidījuma sižetisko uzbūvi un medija mērķauditoriju. Līdz ar to apgabaltiesas ieskatā padomes secinājumi par iespējamu šo izteicienu apdraudējumu valsts drošībai nav balstīti objektīvā un pilnvērtīgā satura analīzē un atzīstami par vienpusīgiem un tendencioziem.
Izvērtējot žurnālista A. Korosteļova 2022. gada 1. decembra raidījumā “Šeit un tagad” pausto informāciju, apgabaltiesa norādīja, ka tā rada priekšstatu, ka SIA “TV Rain” ir sniegusi materiālu palīdzību Krievijas Federācijas karavīriem, ņemot vērā redakcijā saņemtās ziņas par sliktajiem apstākļiem frontē. Lai arī apgabaltiesas vērtējumā A. Korosteļova raidījumā “Šeit un tagad” paustā informācija: “mēs ceram, ka daudziem karavīriem, tajā skaitā, mēs varējām palīdzēt ar, piemēram, aprīkojumu un vienkārši ar elementārām ērtībām frontē”, nesasniedz tādu intensitātes līmeni, lai to varētu atzīt kā apdraudējumu valsts drošībai, tomēr padomei bija tiesības un pienākums vērtēt to šādā kontekstā, jo aicinājums rakstīt uz e-pastu army@tv.rain un informēt par problēmām Krievijas Federācijas armijā varēja tikt uztverts kā aicinājums sniegt palīdzību Krievijas Federācijas armijai. Apgabaltiesa piekrita padomes lēmumā un pirmās instances tiesas spriedumā norādītajam viedoklim, ka šāds žurnālista aicinājums veikt darbības, kas vērstas uz palīdzības sniegšanu valstij, kas uzsākusi noziedzīgu karu un apdraud Ukrainas teritoriālo nedalāmību, suverenitāti un neatkarību, īstenojot kara noziegumus, ir nepieļaujams. Turklāt, apstiprinoties palīdzības sniegšanas faktam, šādas darbības varētu tikt vērtētas kā noziedzīgas saskaņā ar Krimināllikuma 77.2 pantu.
Vienlaikus jautājums par SIA “TV Rain” atbildību par A. Korosteļova izteikumiem vērtējams redakcionālās atbildības kontekstā. Redakcionālā atbildība paredz medija pienākumu izveidot un uzturēt iekšējās kontroles mehānismus, kas nodrošina: atbilstošu satura iepriekšēju izvērtēšanu (preventīvu uzraudzību), savlaicīgu rīcību pēc pārkāpuma konstatēšanas (koriģējošu mehānismu piemērošanu), konsekventu redakcionālās politikas ievērošanu.
Izvērtējot SIA “TV Rain” rīcību pēc A. Korosteļova izteikumiem raidījumā “Šeit un tagad”, apgabaltiesa atzina, ka tā rīkojās redakcionāli atbildīgi. Tika nodrošināta gan publiska norobežošanās no raidījumā izskanējušajiem izteikumiem, gan iekšēja disciplināra reakcija, gan redakcionālās nostājas skaidra paušana, kas apliecina medija iekšējās kontroles mehānisma funkcionēšanu. Šāda rīcība atbilst vispāratzītiem profesionālas žurnālistikas atbildīguma principiem un veicina sabiedrības uzticēšanos medijam. Un pieteicēja ir konsekventi lietā paudusi nostāju, ka tās redakcionālā politika ir skaidri vērsta pret Krievijas Federācijas īstenoto agresiju Ukrainā. Redakcija arī pazudusi nostāju, ka šis karš ir noziedzīgs un nekavējoties izbeidzams.
Apgabaltiesa atzina, ka padome nav nodrošinājusi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21. panta 3.1 daļas prasību un nav pienācīgi novērtējusi elektroniskā plašsaziņas līdzekļa veiktās darbības saistībā ar pārkāpuma seku un atkārtošanas novēršanu, pārkāpuma ietekmi uz vispārējo elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību un spēju to turpināt. Padome nav arī uzklausījusi pieteicēju, tādējādi pārkāpjot Administratīvā procesa likuma 62. panta pirmo daļu. Lietas izskatīšanas gaitā apgabaltiesa nav konstatējusi apstākļus, kas objektīvi pamatotu padomes lēmumu neuzklausīt pieteicēju. Neuzklausīšana uzskatāma par būtisku procesuālu pārkāpumu. Neuzklausot pieteicēju, padome nav noskaidrojusi un pārbaudījusi visus administratīvā akta pieņemšanai nepieciešamos faktus un pierādījumus, kas novedis pie prettiesiska administratīvā akta izdošanas.
Izvērtējot padomes lēmumā citētos sociālā medija platformā “Twitter” publiski pieejamos SIA “TV Rain” patiesās labuma guvējas N. Sindejevas izteicienus (“Kā nu bez emocijām, kad kaut kas tāds notiek. Saprotiet, kad tiek atrasti masu kapi, kad redzi mūsu mobilizētos puišus, kuri mežā un nav kur dzīvot, kuriem nav ēdiena, kuriem nav uniformas, tas viss ir šausmīgi. Kā te būt bez emocijām? Te nevar būt nekāda neitrāla situācija, tāpēc tā mums ir nevis neitrāla, bet emocionāla.”), apgabaltiesa secināja, ka tajos tiek pausta personiska līdzjūtība cilvēku ciešanām kara apstākļos, un tas nekādi nav vērtējams kā atbalsts Krievijas armijai vai politikai. Šāds emocionāls izteikums nav pielīdzināms atbalsta izrādīšanai valstij, kas īsteno starptautisko tiesību pārkāpumus, nedz arī to var kvalificēt kā atbalstu krimināli sodāmām darbībām Krimināllikuma 77.2 panta izpratnē. Vienlaikus padome nav sniegusi pierādījumus, ka N. Sindejevai būtu bijusi faktiska ietekme uz redakcionālo satura politiku. Tas ir pretrunā arī ar lietas izskatīšanā noskaidrotajiem apstākļiem. Ņemot vērā minēto, apgabaltiesa secināja, ka arī šajā gadījumā padomes secinājumi acīmredzami nav balstīti faktos un no tiem izrietošos objektīvos un racionālos juridiskos apsvērumos.
Izvērtējot lietā noskaidrotos apstākļus, apgabaltiesa atzina, ka padome pamatoti konstatējusi atsevišķus pārkāpumus pieteicējas darbībā, kas attiecas uz valsts valodas celiņa nenodrošināšanu, neprecīzu Krimas pussalas atainojumu un atsevišķiem izteikumiem, kas varēja radīt maldinošu priekšstatu par medija iespējamu atbalstu Krievijas Federācijas bruņotajiem spēkiem. Tomēr šie pārkāpumi – nedz katrs atsevišķi, nedz kopumā – nav uzskatāmi par tādiem, kas liecinātu par medija darbības apdraudējumu valsts drošībai. Apgabaltiesa secināja, ka padome nav pienācīgi pierādījusi tiesisko pamatu apraides atļaujas anulēšanai saskaņā ar minēto normu. Tādēļ padomes lēmumu apgabaltiesa atzina par prettiesisku.
Administratīvās apgabaltiesas spriedumu viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas ir tiesības pārsūdzēt Senāta Administratīvo lietu departamentā.