Kriminālprocesa likuma mērķis ir noteikt tādu kriminālprocesa kārtību, kas nodrošina efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē. (1.pants)
Kriminālprocesa pamatprincipi (Kriminālprocesa likuma 2. nodaļa)
Kriminālprocesa obligātums
Amatpersonai, kura pilnvarota veikt kriminālprocesu, ikvienā gadījumā, kad kļuvis zināms kriminālprocesa uzsākšanas iemesls un pamats, ir pienākums savas kompetences ietvaros uzsākt kriminālprocesu un novest to līdz Krimināllikumā paredzētajam krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam. (6. pants)
Apsūdzība kriminālprocesā
Ja šajā likumā nav noteikts citādi, kriminālprocesu veic sabiedrības interesēs neatkarīgi no tās personas gribas, kurai nodarīts kaitējums. Apsūdzības funkciju kriminālprocesā valsts vārdā īsteno prokurors.
Par atsevišķos Krimināllikuma pantos paredzētajiem nodarījumiem kriminālprocesu uzsāk, ja saņemts pieteikums no personas, kurai nodarīts kaitējums.
Kriminālprocesu var uzsākt arī tad, ja nav saņemts pieteikums no personas, kurai nodarīts kaitējums, ja šī persona sakarā ar fiziskiem vai psihiskiem trūkumiem pati nespēj īstenot savas tiesības.
(7. pants)
Vienlīdzības princips
Kriminālprocesa likums nosaka vienotu procesuālo kārtību visām kriminālprocesā iesaistītajām personām neatkarīgi no šo personu izcelsmes, sociālā un mantiskā stāvokļa, nodarbošanās, pilsonības, rases un nacionālās piederības, attieksmes pret reliģiju, dzimuma, izglītības, valodas, dzīvesvietas un citiem apstākļiem. (8. pants)
Kriminālprocesuālais pienākums
Uzsāktā kriminālprocesā ikvienas personas pienākums ir izpildīt kriminālprocesa veikšanai pilnvarotās amatpersonas procesuālās prasības un ievērot likumā noteikto procesuālo kārtību. (9. pants)
Kriminālprocesuālā imunitāte
Kriminālprocesuālā imunitāte pilnīgi vai daļēji atbrīvo personu no piedalīšanās kriminālprocesā, arī no liecību sniegšanas un dokumentu un priekšmetu izdošanas, aizliedz vai ierobežo tiesības veikt tās kriminālvajāšanu, piemērot pret šo personu piespiedu līdzekļus, kā arī iekļūt un izdarīt izmeklēšanas darbības tās valdījumā esošajās telpās. (10. pants)
Kriminālprocesā lietojamā valoda
Kriminālprocess notiek valsts valodā. Personai, ja tā neprot valsts valodu, procesuālo darbību veikšanas laikā ir tiesības lietot valodu, kuru šī personas prot. (11. pants)
Cilvēktiesību garantēšana – kriminālprocesu veic, ievērojot starptautiski atzītās cilvēktiesības un nepieļaujot neattaisnotu kriminālprocesuālo pienākumu uzlikšanu vai nesamērīgu iejaukšanos personas dzīvē. (12.pants)
Spīdzināšanas un pazemošanas aizliegums – kriminālprocesā nevienu nedrīkst pazemot, šantažēt, spīdzināt vai draudēt ar spīdzināšanu vai vardarbību, vai arī lietot vardarbību. (13.pants)
Tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā – ikvienam ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tas ir, bez neattaisnotas novilcināšanas. (14.pants)
Tiesības uz lietas izskatīšanu tiesā – ikvienam ir tiesības uz lietas izskatīšanu taisnīgā, objektīvā un neatkarīgā tiesā. (15.pants)
Tiesības uz objektīvu kriminālprocesa norisi – amatpersonām, kuras veic kriminālprocesu, tulkiem un speciālistiem jāatsakās no piedalīšanās kriminālprocesā, ja viņi ir personiski ieinteresēti rezultātā vai pastāv apstākļi, kas procesā iesaistītajām personām pamatoti dod iemeslu uzskatīt, ka šāda ieinteresētība varētu būt. (16.pants)
Procesuālo funkciju nodalīšana – cilvēka tiesību ierobežojumu kontroles funkcija pirmstiesas procesā un apsūdzības, aizstāvības un tiesas spriešanas funkcijas kriminālprocesā ir nodalītas. (17.pants)
Procesuālo pilnvaru līdzvērtība – kriminālprocesā iesaistītajām personām ir pilnvaras (tiesības un pienākumi), kas nodrošina tām normatīvajos aktos noteikto uzdevumu un garantēto tiesību līdzvērtīgu īstenošanu. (18.pants)
Nevainīguma prezumpcija – neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta šajā likumā noteiktajā kārtībā. Personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, nav jāpierāda savs nevainīgums. Visas saprātīgās šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, jāvērtē par labu personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību. (19.pants)
Tiesības uz aizstāvību – katrai personai, par kuru izteikts pieņēmums vai apgalvojums, ka tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, ir tiesības uz aizstāvību, tas ir, tiesības zināt, kāda nodarījuma izdarīšanā to tur aizdomās vai apsūdz, un izvēlēties savu aizstāvības pozīciju. (20.pants)
Tiesības uz sadarbību – persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, var sadarboties ar kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto amatpersonu, lai sekmētu krimināltiesisko attiecību noregulējumu. (21.pants)
Tiesības uz kompensāciju par radīto kaitējumu – personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālās iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai. (22.pants)
Tiesas spriešana – krimināllietās tiesu spriež tiesa, tiesas sēdēs izskatot un izlemjot pret personu celto apsūdzību pamatotību, attaisnojot nevainīgas personas vai arī atzīstot personas par vainīgām noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un nosakot valsts institūcijām un personām obligāti izpildāmu krimināltiesisko attiecību noregulējumu, kas, ja nepieciešams, realizējams piespiedu kārtā. (23.pants)
Personas un mantas aizsardzība apdraudējuma gadījumā – personai, kura tiek apdraudēta sakarā ar tās kriminālprocesuālā pienākuma izpildi, ir tiesības prasīt, lai procesa virzītājs veic likumā paredzētos pasākumus šīs personas un tās mantas aizsardzībai. (24.pants)
Dubultās sodīšanas nepieļaujamība (ne bis in idem) – personu par vienu un to pašu nodarījumu var tiesāt vai sodīt tikai vienu reizi. (25.pants)
Kriminālprocesa tiesību avoti
Kriminālprocesu nosaka Latvijas Republikas Satversme, starptautiskās tiesību normas un Kriminālprocesa likums.
Piemērojot Eiropas Savienības tiesību normu, ņem vērā Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, bet Latvijas Republikas tiesību normas piemērošanā ievēro Satversmes tiesas spriedumā sniegto attiecīgās normas interpretāciju.
Citas valsts kriminālprocesa normas var piemērot tikai starptautiskajā sadarbībā uz ārvalsts motivēta lūguma pamata, ja tas nav pretrunā ar Latvijas kriminālprocesa pamatprincipiem. (KPL 2.pants)
Kriminālprocesa likuma spēks telpā
Kriminālprocesa likums nosaka vienotu procesuālo kārtību visos kriminālprocesos, kurus par Latvijas jurisdikcijā esošiem noziedzīgiem nodarījumiem veic tam pilnvarotas personas. (KPL 3.pants)
Kriminālrpocesa spēks laikā
Kriminālprocesa kārtību nosaka tā kriminālprocesa tiesību norma, kura ir spēkā procesuālās darbības izdarīšanas brīdī.
Pilnvaras veikt kriminālprocesu valsts vārdā ir tikai Kriminālprocesa likumā noteikto iestāžu amatpersonām, kurām tās piešķirtas sakarā ar šo personu ieņemamo amatu, iestādes vadītāja rīkojumu vai kriminālprocesa virzītāja lēmumu. (KPL 26.pantā).
Noziedzīga nodarījuma jedziens
Par noziedzīgu nodarījumu atzīstams ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarīts kaitīgs nodarījums (darbība vai bezdarbība), kurš paredzēts Krimināllikumā un par kura izdarīšanu draud kriminālsods.
Par noziedzīgu nav atzīstams nodarījums (darbība vai bezdarbība), kam ir Krimināllikumā paredzēta nodarījuma sastāva pazīmes, bet kas izdarīts apstākļos, kuri izslēdz kriminālatbildību. (KL 6.pants)
Kriminālatbildības pamats
Pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi šajā likumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes. (KL 1.panta pirmā daļa)
Atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un uzlikt kriminālsodu var ar tiesas spriedumu un saskaņā ar likumu. (KL 1.panta otrā daļa)
Likumā noteiktajos gadījumos personu atzīst par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un sodu nosaka arī prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu. (KL 1.panta trešā daļa)
Nodarījumu nevar atzīt par noziedzīgu, likumu piemērojot pēc analoģijas. (KL 1.panta ceturtā daļa)
Nevienu nedrīkst no jauna tiesāt vai sodīt par nodarījumu, par kuru viņš jau ticis attaisnots vai sodīts ar likumā noteiktajā kārtībā pieņemtu un spēkā stājušos nolēmumu krimināllietā vai administratīvā pārkāpuma lietā. Minētais neizslēdz atkārtotu lietas izskatīšanu saskaņā ar likumu, ja ir konstatēti jaunatklāti apstākļi vai ja iepriekšējā procesā pieļauts būtisks materiālo vai procesuālo likuma normu pārkāpums, kas varēja ietekmēt lietas iznākumu (KL 1. panta 5. daļa)
Krimināllietu piekritība tiesai
Tiesvedības instances krimināllietā (KPL 442. pants)
Rajona (pilsētas) tiesa izskata visas krimināllietas kā pirmās instances tiesa.
Rīgas pilsētas tiesai kā pirmās instances tiesai ir piekritīgas krimināllietas, kuru materiālos iekļauti valsts noslēpumu saturoši objekti.
Ekonomisko lietu tiesa izskata krimināllietas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas paredzēti Krimināllikuma 73.1 panta otrajā daļā, 79.2 panta otrajā daļā, 195. pantā, 198. panta otrajā, trešajā vai ceturtajā daļā, 199. panta otrajā daļā, 320. panta trešajā vai ceturtajā daļā, 321. panta otrajā, trešajā vai ceturtajā daļā, 323. panta otrajā vai trešajā daļā, 326.1 panta otrajā daļā, 326.2 panta otrajā daļā vai 326.3 panta otrajā daļā.
Ekonomisko lietu tiesa izskata krimināllietu, ja persona saukta pie kriminālatbildības par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, no kuriem smagākais vai kāds no smagākajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir piekritīgs izskatīšanai Ekonomisko lietu tiesai.
Ekonomisko lietu tiesa izskata krimināllietu, ja persona saukta pie kriminālatbildības par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, no kuriem smagākais vai kāds no smagākajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir piekritīgs izskatīšanai Ekonomisko lietu tiesai.
Apelācijas kārtībā pārsūdzētu rajona (pilsētas) tiesas nolēmumu izskata apgabaltiesa kā apelācijas instances tiesa. Apelācijas kārtībā pārsūdzētu Ekonomisko lietu tiesas nolēmumu izskata Rīgas apgabaltiesa.
Kasācijas kārtībā pārsūdzētu jebkuras tiesas nolēmumu izskata Augstākā tiesa kā kasācijas instances tiesa. (KPL 442.pants)
Krimināllietas piekritība pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietas (KPL 443.pants)
Krimināllietu izskata tiesa, kuras darbības rajonā izdarīts noziedzīgs nodarījums.
Ja noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietu nav iespējams konstatēt, krimināllieta ir piekritīga tai tiesai, kuras darbības rajonā pabeigts pirmstiesas process.
Ilgstošu vai turpinātu noziedzīgu nodarījumu gadījumos krimināllieta ir piekritīga tai tiesai, kuras darbības rajonā noziedzīgs nodarījums pabeigts vai pārtraukts.
Lai nodrošinātu krimināllietas ātrāku izskatīšanu, atsevišķos gadījumos to var izskatīt:
- pēc noziedzīga nodarījuma atklāšanas vietas;
- pēc noziedzīga nodarījuma seku iestāšanās vietas;
- pēc apsūdzētā vai liecinieku vairākuma atrašanās vietas. (KPL 443.pants)
Tiesai piekritīgas krimināllietas nodošana citai tiesai (KPL 445. pants)
Kriminālprocesā pastāv iespēja, ka krimināllieta var tikt nodota no vienas tiesas citai pirms pat sākusies tās izskatīšana tiesas sēdē. Tas var notikt vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, ja ir iespējams panākt, ka lieta citā tiesā tiks izskatīta ātrāk. Otrkārt, ja vienlaikus vairākās vienāda līmeņa tiesās atrodas krimināllietas, kas ir savstarpēji saistītas – piemēram, par vienas personas izdarītiem vairākiem noziegumiem vai par vairāku cilvēku līdzdalību vienā vai vairākos noziegumos. Šādā situācijā, ja vienā no lietām ir runa par smagāku noziegumu, bet citā – par vieglāku, tad lieta par vieglāko noziegumu tiks nosūtīta uz to tiesu, kurā izskata lietu par smagāko noziegumu, lai tās varētu izskatīt kopā. Trešais iemesls, kāpēc lieta var tikt nodota citai tiesai, ir tad, ja visi tās tiesas tiesneši, kurā sākotnēji atrodas lieta, nevar to izskatīt objektivitātes trūkuma dēļ (piemēram, kāds no viņiem ir saistīts ar lietas dalībniekiem).
Lēmumu par krimināllietas nodošanu no vienas tiesas citai pieņem tās tiesas vadītājs (priekšsēdētājs), kas ir vienu līmeni augstāka par to tiesu, kura ierosina lietas nodošanu. Savukārt, ja saistītās lietas atrodas dažādos apgabaltiesu darbības reģionos, tad lēmumu pieņem tās apgabaltiesas priekšsēdētājs, kuras teritorijā atrodas tiesa, kas sākusi runāt par lietas pārsūtīšanu. Šis lēmums tiek noformēts īsā, rakstiskā veidā – kā rezolūcija.
Piekritības strīdu nepieļaujamība (KPL 446.pants)
Krimināllieta, ko viena tiesa nodod citai tiesai šajā likumā noteiktajā kārtībā, šai tiesai ir jāpieņem. Piekritības strīdi starp tiesām nav pieļaujami.
Procesuālie izdevumi (KPL 367.pants)
Procesuālie izdevumi ir:
- summas, ko izmaksā lieciniekiem, cietušajiem, ekspertiem, revidentiem, speciālistiem, tulkiem un citām procesā iesaistītajām personām, lai segtu ceļa izdevumus, kas saistīti ar ierašanos procesuālās darbības izdarīšanas vietā un atgriešanos dzīvesvietā, un maksu par naktsmītni;
- summas, ko izmaksā lieciniekiem un cietušajiem kā vidējo darba samaksu par laiku, kurā viņi sakarā ar piedalīšanos procesuālajā darbībā neveica savu darbu, vai ko izmeklēšanas iestādes, prokuratūra vai Tieslietu ministrija ir atlīdzinājusi minēto personu darba devējiem par izmaksāto vidējo izpeļņu;
- samaksa ekspertiem, revidentiem, tulkiem un speciālistiem par darbu, izņemot gadījumus, kad viņi piedalās procesā, izpildot savus dienesta pienākumus;
- samaksa advokātam, kad izdevumus par juridisko palīdzību sedz no valsts līdzekļiem;
- summas, kas izlietotas lietisko pierādījumu glabāšanai, pārsūtīšanai, realizācijai un iznīcināšanai;
- summas, kas izlietotas ekspertīzes izdarīšanai;
- summas, kas izlietotas mantas aizsardzībai;
- izdevumi, kas radušies administratīvā pārkāpuma lietā, kurā pieņemts lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu, materiālus nododot izmeklēšanas iestādei, vai pieņemtais nolēmums ir atcelts sakarā ar kriminālprocesa uzsākšanu vai zaudējis spēku sakarā ar personas saukšanu pie kriminālatbildības;
- izdevumi, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmes konstatēšanai veiktajām pārbaudēm;
- izdevumi, kas saistīti ar ārvalsts izdotās vai nodotās personas pārņemšanu;
- citi izdevumi, kas radušies kriminālprocesā. (KPL 367.panta pirmā daļa)
Minētos procesuālos izdevumus sedz no valsts līdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā. (KPL 367.panta otrā daļa)
Procesuālo izdevumu piedziņa (KPL 368. pants)
Procesuālos izdevumus ar tiesas nolēmumu piedzen no notiesātajiem, izņemot Kriminālprocesa likuma 368. panta trešajā, ceturtajā un sestajā daļā minētos gadījumus. Procesuālo izdevumu atlīdzināšanas pienākums gulstas arī uz nepilngadīga notiesātā vecākiem vai aizbildņiem.
Procesuālos izdevumus, kas saistīti ar izmeklēšanas darbību vai tiesas sēžu atlikšanu, ja tās atliktas sakarā ar likumā noteiktajā kārtībā izsaukto personu neierašanos bez attaisnojoša iemesla, var piedzīt no šīm personām pirmstiesas procesa laikā, iztiesāšanas laikā un ar tiesas vai prokurora gala nolēmumu kriminālprocesā šajā likumā noteiktajā kārtībā (KPL 368. panta 6. daļa)
Ja pēc kriminālprocesa pabeigšanas ir saņemta informācija par procesuālajiem izdevumiem, kas saistīti ar ārvalsts izdotās personas pārņemšanu vai kas radušies līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās dienai un kas nebija zināmi galīgā nolēmuma pieņemšanas dienā, pirmās instances tiesas tiesnesis rakstveida procesā izlemj jautājumu par šiem procesuālajiem izdevumiem. Ja procesuālie izdevumi tiek piedzīti, lēmumā nosaka 30 dienu termiņu tā labprātīgai izpildei. Lēmuma kopiju nosūta personai, pret kuru kriminālprocess pabeigts personu nereabilitējošu apstākļu dēļ, un prokuroram. Persona vai prokurors lēmumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā no tā kopijas saņemšanas dienas. Augstāka līmeņa tiesas tiesnesis sūdzību izskata rakstveida procesā, un viņa lēmums nav pārsūdzams (KPL 368. panta 6. 1 daļa)
Procesuālo izdevumu piedziņu nosaka arī prokurors, ja kriminālprocesu pabeidz, sastādot priekšrakstu par sodu vai priekšrakstu par piespiedu ietekmēšanas līdzekli, vai kriminālprocesu izbeidz, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības vai pamatojoties uz citiem apsūdzēto nereabilitējošiem apstākļiem. (KPL 368.pants)
Procesa virzītājs, pirmstiesas procesā konstatējis šā likuma 368.panta sestajā daļā minētos procesuālos izdevumus, var ierosināt izmeklēšanas tiesnesim lemt par to piedziņu no personām, kuru dēļ izmeklēšanas darbības tika atliktas. Procesa virzītājs ierosinājumam pievieno dokumentus, kas apstiprina izmeklēšanas darbību atlikšanu un procesuālo izdevumu apmēru. (KPL 368.1 pants)
Kompensācija par cietušajam nodarīto kaitējumu
Kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu.
Kompensācija ir krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements, ko apsūdzētais samaksā brīvprātīgi vai uz tiesas nolēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu pamata.
Ja cietušais uzskata, ka ar kompensāciju nav atlīdzināts viss radītais kaitējums, viņam ir tiesības prasīt tā atlīdzināšanu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Nosakot atlīdzības apmēru, jāņem vērā kriminālprocesā saņemtā kompensācija.
Pieprasot atlīdzību civiltiesiskā kārtībā, cietušais ir atbrīvots no valsts nodevas.
Nolēmums kriminālprocesā par personas vainu ir saistošs civillietu izspriešanā.
Rīcība ar noziedzīgi iegūtu mantu
Mantu par noziedzīgi iegūtu var atzīt ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu vai prokurora lēmumu par kriminālprocesa pabeigšanu.
Manta atdodama pēc piederības īpašniekam vai likumīgajam valdītājam ar procesa virzītāja lēmumu pēc tam, kad mantas uzglabāšana kriminālprocesa mērķu sasniegšanai vairs nav nepieciešama. Rīcība ar mantu, kuru tās īpašnieks vai likumīgais valdītājs nav izņēmis, notiek tādā pašā kārtībā kā ar mantu, kurai kriminālprocesā atcelts arests.
Noziedzīgi iegūtu mantu, ja tās turpmāka uzglabāšana kriminālprocesa mērķu sasniegšanai nav nepieciešama un ja tā nav jāatdod īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, ar tiesas nolēmumu konfiscē valsts labā, bet iegūtos finanšu līdzekļus ieskaita valsts budžetā.
Aresta uzlikšana mantai
Lai nodrošinātu procesuālo izdevumu un cietušajam nodarītā kaitējuma kompensācijas piedziņu, iespējamo noziedzīgi iegūtas mantas atdošanu pēc piederības īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, iespējamo noziedzīgi iegūtas mantas vai ar noziedzīgu nodarījumu saistītās mantas konfiskāciju un arī iespējamo mantas konfiskāciju kā papildsodu, kriminālprocesā uzliek arestu mantai. Arestu mantai var uzlikt, lai nodrošinātu iespējamo mantas īpašās konfiskācijas aizstāšanu Krimināllikumā noteiktajos gadījumos, kā arī lai nodrošinātu tādas mantas piedziņu, kuras izcelsme ir noziedzīga nodarījuma atklāšanai izmantoti valsts līdzekļi.
Pirmstiesas procesā arestu mantai uzliek ar procesa virzītāja lēmumu, kuru apstiprinājis izmeklēšanas tiesnesis, bet iztiesāšanas laikā lēmumu pieņem tiesa.
Arestētās mantas glabāšana
Mantu, kurai uzlikts arests, var atstāt glabāšanā tās īpašniekam vai lietotājam, viņa ģimenes locekļiem vai citai fiziskajai vai juridiskajai personai, kurai izskaidro likumā paredzēto atbildību par minētās mantas saglabāšanu. Šīs personas par to parakstās.
Mantas aresta atcelšana
Procesa virzītājs pieņem lēmumu par mantas aresta atcelšanu un par to nekavējoties paziņo personām, kuru mantai bija uzlikts arests vai kuru glabāšanā bija nodota arestētā manta. Izmeklēšanas laikā līdz tās pabeigšanai izmeklētājs lēmumu pieņem ar uzraugošā prokurora piekrišanu.
Lēmums par aresta atcelšanu jāpieņem, ja:
- tiesa pieņem attaisnojošu spriedumu;
- procesa virzītājs izbeidz kriminālprocesu ar reabilitējošu lēmumu;
- kriminālprocesā nav pieprasīta kaitējuma kompensācija vai cietušais to atsaucis;
- noziedzīgs nodarījums pārkvalificēts pēc cita Krimināllikuma panta, kas neparedz mantas konfiskāciju;
- arestēto mantu ar procesa virzītāja atļauju Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā tiesu izpildītājs pārdevis, lai veiktu nolēmuma izpildi;
- zudis jebkurš cits iemesls mantisko jautājumu risinājuma nodrošināšanai.
Spriedumu, lēmumu un prokurora priekšrakstu spēkā stāšanās, nodošana izpildei un izpildes kārtība
Sprieduma stāšanās spēkā
Pirmās instances tiesas spriedums stājas spēkā, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas vai kasācijas kārtībā un spriedums nav pārsūdzēts. Saīsinātais spriedums stājas spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš lūguma iesniegšanai par pilna sprieduma sastādīšanu un lūgums nav iesniegts.
Apelācijas instances tiesas spriedums stājas spēkā, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā un spriedums nav pārsūdzēts. Ja kasācijas sūdzība vai protests ir iesniegts, spriedums stājas spēkā dienā, kad kasācijas instances tiesa ir izskatījusi lietu, ja tā spriedumu nav atcēlusi vai ir atteikusies pārbaudīt nolēmuma tiesiskumu.
Ja lietā ir vairāki apsūdzētie un ja spriedums pārsūdzēts kaut vai attiecībā uz vienu no viņiem, spriedums nestājas spēkā attiecībā uz visiem apsūdzētajiem, ja Kriminālprocesa likumā nav noteikts citādi.
Notiesājošā spriedumā tiesas lēmums par drošības līdzekli un par kaitējuma kompensācijas vai mantas konfiskācijas nodrošināšanu un par ievietošanu vispārēja tipa psihiatriskajā slimnīcā (nodaļā) vai specializētā psihiatriskajā slimnīcā (nodaļā) ar apsardzi stājas spēkā uzreiz pēc sprieduma pasludināšanas.
Tiesas lēmuma stāšanās spēkā
Tiesas lēmums kļūst juridiski saistošs un izpildāms, kad beidzas tā pārsūdzēšanas termiņš un tas nav pārsūdzēts – šis princips attiecas uz pirmās instances (KPL 463. panta pirmā daļa) un apelācijas instances tiesu lēmumiem (KPL 473. panta otrā daļa). Tomēr ir izņēmumi: tiesas lēmums par krimināllietas izbeigšanu daļā par apsūdzētā atbrīvošanu no apcietinājuma ir izpildāms nekavējoties (KPL 463. panta trešā daļa), savukārt kasācijas instances tiesas lēmums stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī un nav pārsūdzams (KPL 475. panta ceturtā daļa). Tāpat nekavējoties stājas spēkā un nav pārsūdzams lēmums par notiesātā nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu, par ko tiesa ziņo Valsts probācijas dienestam (KPL 488. panta piektā daļa). Tātad, galvenais ir pārsūdzēšanas termiņa beigas un pārsūdzības neesamība, izņemot specifiskus gadījumus, kad lēmums ir izpildāms nekavējoties vai nav pārsūdzams.
Prokurora priekšraksta stāšanās spēkā
Prokurora priekšraksts par sodu un prokurora priekšraksts par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai stājas spēkā, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai un tas nav pārsūdzēts vai arī sūdzība noraidīta.
Nolēmuma spēkā stāšanās kārtība
Tiesas spriedumi stājas spēkā Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Spēkā stājies nolēmums ir obligāts un izpildāms visiem.
Sprieduma, lēmuma un prokurora priekšraksta nodošana izpildei
Spriedumu un lēmumu nodod izpildei tiesa, kas taisījusi spriedumu vai pieņēmusi lēmumu pirmajā instancē, septiņu dienu laikā pēc tā stāšanās spēkā vai lietas saņemšanas no apelācijas vai kasācijas instances tiesas.
Spriedumu, lēmumu un prokurora priekšrakstu nosūta izpildei kopā ar pavadrakstu. Ja lieta skatīta apelācijas vai kasācijas kārtībā, nosūta arī attiecīgi apelācijas vai kasācijas instances tiesas nolēmuma kopiju. Ja saņemts īpaši aizsargājama cietušā pieteikums, kurā lūgts sniegt informāciju par tās notiesātās personas atbrīvošanu vai izbēgšanu no ieslodzījuma vietas, kura radījusi viņam kaitējumu, informāciju par pieteikumu nosūta Ieslodzījuma vietu pārvaldei.
Apsūdzēto attaisnojošs spriedums un no soda atbrīvojošs spriedums daļā par apsūdzētā atbrīvošanu no drošības līdzekļa, kas saistīts ar brīvības atņemšanu, tiek izpildīts nekavējoties pēc sprieduma pasludināšanas.
Ja zvērinātam tiesu izpildītājam nodots izpildei lēmums par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju, kas pieņemts Kriminālprocesa likuma 59. nodaļā noteiktajā kārtībā, un ja attiecīgajā kriminālprocesā nav iesniegts vai apmierināts cietušajam nodarītā kaitējuma kompensācijas pieteikums, tiesa vai prokurors par pieņemto gala nolēmumu paziņo zvērinātam tiesu izpildītājam, uzdodot konfiscētos vai konfiskācijas izpildes rezultātā iegūtos līdzekļus, kas deponēti zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā, ieskaitīt valsts budžetā.
Notiesātā meklēšana
Ja notiesātais slēpjas un nav zināma viņa atrašanās vieta vai notiesātais neierodas īslaicīgās brīvības atņemšanas soda izciešanai, tās tiesas tiesnesis, kura kontrolē sprieduma vai lēmuma pilnīgu izpildi, vai tiesa, kas lemj par soda aizstāšanu ar brīvības atņemšanu, pieņem lēmumu par notiesātā meklēšanu. Lēmumu par notiesātā meklēšanu pieņem rakstveida procesā. Šis lēmums nav pārsūdzams.
Jautājumus, kuri saistīti ar spriedumā noteiktā soda izpildi, kā arī neskaidrības, kas rodas, izpildot tiesas nolēmumu, pēc nolēmuma izpildes iestādes vai prokurora iesnieguma izlemj tās pirmās instances tiesas tiesnesis, kura pieņēmusi nolēmumu, izņemot Kriminālprocesa likuma 638.pantā „Sprieduma izpildes atlikšana”, 642.pantā „Soda samazināšana izņēmuma gadījumos” un 647.pantā „Soda izpilde pēc audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanas” minētos gadījumus.
Ja nolēmums tiek izpildīts ārpus tās tiesas darbības teritorijas, kura to pieņēmusi, Kriminālprocesa likuma 650. panta pirmajā daļā minētos jautājumus izlemj tās tāda paša līmeņa tiesas tiesnesis, kuras darbības teritorijā notiesātais izcieš sodu.