Kā notiek prasības celšana tiesā
Prasību pret fizisko personu ceļ tiesā pēc tās deklarētās dzīvesvietas. (Civilprocesa likuma 26. panta pirmā daļa)
Fiziskās un juridiskās personas var saņemt Fizisko personu reģistra informāciju par citas personas dzīvesvietas adresi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē uz motivēta iesnieguma pamata. (Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde)
Prasība pret atbildētāju, kuram nav deklarētās dzīvesvietas, ceļama pēc viņa dzīvesvietas. (Civilprocesa likuma 27. panta pirmā daļa)
Prasība pret atbildētāju, kura dzīvesvieta nav zināma vai kuram nav pastāvīgas dzīvesvietas Latvijā, ceļama pēc viņa nekustamā īpašuma atrašanās vietas vai pēc viņa pēdējās zināmās dzīvesvietas. (Civilprocesa likuma 27. panta otrā daļa)
Prasību pret juridisko personu ceļ tiesā pēc tās juridiskās adrese (Civilprocesa likuma 26. panta otrā daļa). Prasību, kas radusies sakarā ar juridiskās personas filiāles vai pārstāvniecības darbību, var celt tiesā arī pēc filiāles vai pārstāvniecības juridiskās adreses (Civilprocesa likuma 28.pants)
Prasību pret vairākiem atbildētājiem, kuri dzīvo vai atrodas dažādās vietās, var celt pēc viena atbildētāja deklarētās dzīvesvietas vai juridiskās adreses.
Uzzināt savu deklarēto adresi var ŠEIT
Krimināllietu piekritība pēc noziedzīga nodarīuma izdarīšanas vietas
Krimināllietu izskata tiesa, kuras darbības rajonā izdarīts noziedzīgs nodarījums (KPL 443. panta 1. daļa).
Ja noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietu nav iespējams konstatēt, krimināllieta ir piekritīga tai tiesai, kuras darbības rajonā pabeigts pirmstiesas process (KPL 443. panta 2. daļa).
Ilgstošu vai turpinātu noziedzīgu nodarījumu gadījumos krimināllieta ir piekritīga tai tiesai, kuras darbības rajonā noziedzīgs nodarījums pabeigts vai pārtraukts (KPL 443. panta 3. daļa).
Lai nodrošinātu krimināllietas ātrāku izskatīšanu, atsevišķos gadījumos to var izskatīt pēc noziedzīga nodarījuma atklāšanas vietas, pēc noziedzīga nodarījuma seku iestāšanās vietas vai pēc apsūdzētā vai liecinieku vairākuma atrašanās vietas (KPL 443. panta 4. daļa).
(Kriminālprocesa 40. nodaļa)
Pieteikumu Administratīvās rajona tiesas attiecīgajā tiesu namā iesniedz pēc pieteicēja adreses (fiziskā persona – pēc deklarētās dzīvesvietas adreses, papildu adreses (Dzīvesvietas deklarēšanas likuma izpratnē) vai nekustamā īpašuma atrašanās vietas, juridiska persona – pēc juridiskās adreses (APL 189. panta 1. daļa).
Pieteicējs, kuram nav adreses Latvijas Republikā, pieteikumu iesniedz Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā (APL 189.panta 3. daļa).
Ekonomisko lietu tiesa
Civilprocesa likumā (CPL 24. panta 1.1 daļa) un Kriminālprocesa likumā (KPL 442. panta 1. daļa) noteiktu lietu izskatīšanai pirmajā instancē tika izveidota Ekonomisko lietu tiesa, kura atrodas Rīgā un kuras darbības teritorija ir visa Latvijas Republikas teritorija (Likuma Par tiesu varu 29. panta 1.1 pants).
Krimināllietu piekritība Ekonomisko lietu tiesai
Ekonomisko lietu tiesa izskata krimināllietas par noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanas, glabāšanas, pārvietošanas, lietošanas vai izplatīšanas finansēšanu; terorisma finansēšanu; noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu; neatļauta labumu pieņemšanu; komerciālo uzpirkšanu; kukuļņemšanu; kukuļa piesavināšanos; kukuļdošanu; tirgošanās ar ietekmi; prettiesiska labumu pieprasīšanu un pieņemšanu; prettiesiska labumu došanu.
Ekonomisko lietu tiesa izskata krimināllietu, ja persona saukta pie kriminālatbildības par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, no kuriem smagākais vai kāds no smagākajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir piekritīgs izskatīšanai Ekonomisko lietu tiesai.
Civillietu piekritība Ekonomisko lietu tiesai
Ekonomisko lietu tiesa kā pirmās instances tiesa izskata prasības, kas izriet no pārapdrošināšanas līgumiem; ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu līgumiem; koncernu tiesiskajām attiecībām; kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) savstarpējām tiesiskajām attiecībām; finanšu nodrošinājuma līgumiem; kapitālsabiedrību darījumiem ar saistītajām personām Komerclikuma un Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē; uzņēmumu pārejas un sabiedrības reorganizācijas, izņemot darbinieku prasījumus; no līgumsaistībām starp būvniecības procesa dalībniekiem, tai skaitā ar apakšuzņēmējiem, attiecībā uz tādas otrās un trešās grupas būves būvniecību, kuras realizācijai nepieciešama būvatļauja, izņemot atsevišķas viena dzīvokļa vai divu dzīvokļu dzīvojamās mājas un ar to funkcionāli saistīto būvju būvniecību; Eiropas Savienības dalībvalstu ieguldītāju prasības pret Latvijas valsti par ieguldījumu aizsardzību; prasības par konkurences tiesību pārkāpumiem; prasības par kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumiem; pieteikumus par kredītiestāžu likvidāciju un maksātnespēju.